Uzziedi saviem ziediem…

-Mēs esam pārvērtuši pasauli par tirgus laukumu, bet tā varēja kļūt par brīnišķīgu dārzu, kur ikvienam ļauts uzziedēt saviem ziediem.

“Mēs spriežam mārpuķītes uzziedēt par rozēm. Bet kur lai mārpuķīte ņem rozes? Tas būs no plastmasas, un savā svētajā sirdī mārpuķīte raudās kauna asaras:” Man nepietika drosmes, lai nostātos pret pūli. Man uzspieda plastmasas ziedus, bet man ir savi, īstie, kuru dēļ rit manas asinis. Bet es tos nedrīkstu rādīt. “

/OSHO ” PRIEKS …LAIME TEVĪ “/

Advertisements

Vēlējums tev….

Novēlējums jeb ceļa vārdi visiem tiem, kuriem modinātājs jau zvana, kuri ir gatavi mosties vai jau mostas, kuri sāk redzēt mantojumā atstātās laipas un liek pirmos soļus….saudzīgi, bet liek…

Es no sirds visiem novēlu drosmi, jo pienāks brīdis, kad atmošanās eiforijas rozā brilles nokritīs. Citam tas notiek ātri, cits tajā eiforijā dzīvojas mēnešiem, pat gadiem. Bet tad atvērsies acis un nāksies ieraudzīt, cik daudz sveša ir tavā dzīve, ka reālā atmoda ir kaut kas absolūti cits, nekā tika izdomāts( cilvēkam vēl esot ierobežotājā apziņā un eiforijas skurbumā).

Tas prasīs plesties, tīrīties, parveidoties, atlaist.

Iespējams būs liels apjukums un šaubas.

Visa atbildība par savas dzīves radīšanu nonāks tavās rokās, jo nekā cita jau nav.

Vairs nebūs, kam uzvelt vainu par likstām, tikai tu pats-tas , kas tu esi; un enerģija ,kas kalpo. Tavai cilvēciskajai būtības daļai vairs nebūs kur pieķerties, jo , tiklīdz tas tiks darīts, būs mācībstunda ārējā realitātē. Tiklīdz analīzēsi, rakņāsies vecos krāmos- atkal mācībstunda utt.

Kādu laiku būs grūti, gan ķermeniski, gan morāli.

Ķermenis mainīsies, tam jāmainās, jāattīrās, būs jāpielāgojas jaunajai esības formai, tādēļ šķitīs, ka uzdod veselība neizskaidrojamos variantos., un vienlaicīgi kolektīvā apziņa spēcīgi raus atpakaļ vecajā, bet tur vairs tu neiederēsies, jo jebkas, ar ko sastapsies, šķitīs kā tūkstošiem reižu atsildīta zupa…un absolūta bezjēdzība.

Pilnīgi visa nozīme jebkam mainīsies.

Neviens padoms ārpusē nebūs tev derīgs, prāts reizēm izspēlēs niansēti smalkas spēles, jo negribēs atdot tavas dzīves vadītāja pozīciju.

Ari tava Dievapziņa mainīsies prātam neaptverami. Tu būsi viens. Mīļu cilvēku ieskauts, bet viens. Neviens nevarēs iekāpt tavās kurpēs .

Taču tas pāries. Šajā laikā daudz esi dabā. Tas būs vienīgais, kas savā beznosacijumā spēs dot kaut cik reālu iespēju saglabāt līdzsvaru. Elpo dziļi un neanalizē, ej tam cauri ar pēc iespējas vieglāku attieksmi. Atļauj šiem procesiem notikt un necīnies ar tiem, nesalīdzini, lai nepadarītu sev šo ceļā gabalu garāku un grūtāku, jo tikai tava spēja atlaist nosaka šī laika posma ilgumu tava dzīvē.

Neviens nedara tev pāri, ti tikai atbrīvojies no tā, kas nokalpojis un nav vairs vajadzīgs. Laid vaļā! VISU.Tas ir tikai Prāts, kas saka, ka zaudēsi visu.

Šajā posmā tu spēlē spēli- viens pret vienu ar savu prātu un šaubām, jo par nākotni tu neko nezināsi, pat ne mirkli uz priekšu, pretējā gadījumā- atkal sildītā zupa. Un cilvēkam no nezināmā ir ļoti lielas bailes.

Bet patiesībā atmošanās ir laušana sev lēkt tukšumā, līdzi nepaņemot neko un neko nezinot par nākamību.

Lai cik tas izklausās neprātīgi- tā ir tava atkalsatikšanās tīrā mīlestībā, atpakaļsavienošanās ar savu esību. Izejot cauri šīm tumsas dienām sevī, tu satiec patiesību. Savu patiesību. Tu esi mājās. Tālāk tu zini kas jādara.

/K. Muciniece/

Četras vienošanās.

Negrēko ar vārdiem.

Runā caur integritāti. Saki tikai to, ko domā. Negrēko ar vārdiem, tenkodams par sevi vai citiem. Izmanto savu vārdu spēku, lai kļūtu patiesāks un vairāk mīlētu.

Neuztver neko personiski.

Tu neesi vainīgs pie tā, ko dara citi. Citu cilvēku rīcība un vārdi ir tikai viņu personiskās realitātes, viņu sapņa attēls. Ja tu neļauj citu viedoklim sevi iespaidot, tad vairs neesi nevajadzīgu ciešanu upuris.

Neveido priekštatus.

Atrodi sevī drosmi uzdot jautājumus un paust to, ko patiesībā vēlies. Ar citiem sazinies pēc iespējas vienkāršāk, lai izvairītos no pārpratumiem, skumjām un drāmas. Pat pieņemot kaut vai tikai šo vienošanos, tu vari pilnībā pārvērst savu dzīvi.

Centies darīt pēc iespējas labāk.

Centieni darīt pēc iespējas labāk nepārtraukti mainīsies, tie atšķirsies brīžos, kad esam, piemēram, slimi. Vienalga kadi ir apstākļi, centies darīt visu pēc iespējas labāk, un tev nekad nevajadzēs sevi tiesāt, apvainot vai žēlot.

/Četras vienošanās- Dons Migels Rīzs/

Mēs esam garīgas būtnes..

Lai ļautu sev dzīvot apzināti un pa īstam, nav nepieciešams censties būt garīgiem.

Kāpēc?

Viss ir otrādi- mēs esam garīgas būtnes, kas izdzīvo cilvēka dzīvi!!!

Visi mūsu meklējumi pēc atmosanās cilvēciskajā līmenī patiesībā ir stāsts par ATCERĒŠANOS…

Mēs atnācām pēc pieredzes .Tā bija pašu izvēle.

/K.Muciniece/

Ceļš uz gaismu..

Neviens nekad nav teicis, ka ceļš uz Gaismu ir viegls.

Taču apzinoties patiesību par savu būtību, par savu brīvību, pazūd bailes, pazūd drāma, pazūd vajadzība spēlēt upuru lomas…

Mēs sākam pasaulē dzīvot caur sirdi, nevis caur prātu,caur tīrām sajūtām, nevis emocijām.

Mēs pasaulē sākam vērties vaļējām acīm.

Te un tagad.

/M.Muciniece/

6 pilnveidošanās principi

Mīlestība, sirsnība, līdzjūtība un citas pozitīvās emocijas ir tas, ko vēlas ikviens…Lai attīstītu apziņu, kas piepilda ar šīm emocijām, ir jāievēro seši pilnveidošanās principi:

Dāsnums.

To var iegūt, atverot sirdi, it īpaši smagās situācijās, kad gribas ieslīgt sevī un noslēgties. Dāsnums sniedz iespēju tuvoties apkārtējiem.

Tikumība.

Nekaitēt citiem – ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, pat ne kukaiņiem.

Pacietība.

..

Entuziasms.

Proti nepadošanās.

Koncentrēšanās.

..

Gudrība jeb viedums.

Avots: žurnāls “Taka” augusts 2018

Mirklis pēc….

Viss nāk….un atkal aiziet …ir svarīgi, ka mēs izbaudam mirkli un atlaižam to,… atlaižam, lai sagaidītu nākamo….
Un nekas, ko tu centīsies noturēt ar varu, tev vairs neliks gūt laimi no tā…vai arī otrādi…kas tevi sāpina..atlaid, lai iet…ļauj ienākt nākamajam mirklim!!!

Ja tev sāp…atceries, tas pāries…

Ja tev ir grūti šobrīd….brīdis paies un tev būs atkal viegli….

Tāpēc tad, kad tev liekas – nu ir viss, vairs nevaru, viss brūk un jūk…ļauj tam brukt…un zini, viss mainās…un pēc visa sliktā atkal būs labais….

….pagaidi….

Prāts

Prats ir daļa, kura domā, un sirds ir cita tā paša prāta daļa, kura jūt…

Esmu sevis meklējumos….jau kādu laiku blandos un rušinos…bet neteikšu, ka tas ir viegli….drīzāk tas ir mokoši un lēni, bet mani tomēr ved uz priekšu doma par to – ka es esmu galā…..esmu sevi atradusi un spēju dzīvot saskaņā ar manām prāta spēlēm !!!

Tu vienkārši kļūsti patiess: Tu nezini, kas ir labi vai slikti….kas ir pareizi vai nepareizi…tu vienkārši esi patiess.

Prātam mēs mācam izpausties, bet sirds tiek ignoreta. Tomēr mums vajadzētu akcentēt tikai sirdi…

Sirds ir pusceļa stacija, tā nav galapunkts. Galapunkts ir tava būtība; tur beidzas ceļš, jo vairs tālāk nav kurp iet. /Osho/

Es esmu Es

Tieši tik….un ne cik vairāk vai mazāk….tieši tāda un nekādi citāda…tieši Es esmu Es- un es esmu pilnīga ( I am enough)

Es jūtu. Es redzu un dzirdu….un es jūtos droši sevī, lai arī kurp es dotos šajā ceļojumā! Tas ko es daru, vai saku , ir ar manu mīlestību aptīts un sūtīts tālāk, lai to vairotu!

Es esmu Es.